Šonakt neguļ tik daudzi

Gandrīz pieci no rīta, man nenāks miegs Ārā baltumā krīta lēni krīt sniegs Tu aizejot teici, ka laiks tāds slikts Un es zinu, man šonakt atkal neaizmigt. Aiz loga, tur tumsā, laiks kā gliemezis lien Pretī parkā trīs klaidoņi- suņi skrien Vien mierina doma, ka izmisums ir- Šonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens. Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd Bet es tās iemainītu Par to sapni, kas būtu tik īsts un kas ļauj gulēt līz rītam, gulēt līdz rītam Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domas Vienam galvā putni, citam kurpes un somas Kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas Es skaitu naktis negulētas Kā es gribētu aizmigt un gulēt līz rītam Kamēr ārā krīt sniegs baltumā krīta Un mierina doma, ka tuvu jau rīts Un, ka neguļ tik daudzi kā pierādīts Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd, Bet es tās iemainītu Par to sapni, kas būtu tik īsts un kas ļauj gulēt līz rītam Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd, Bet es vēl, meklēju īsto Mēness spožais, kas likās tik drošs pēkšņi krīt un izrādās plīstošs Un tad saule pāri pilsētai aust Jauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst.