Ozolam

Nav sabrucis mirušais ozols Kaut galotne nolauzta sen Bet saknes zem zāles vēl sten Dzird ozols kā debesīs putni Dzied dziesmas un pārojas jau Bet lapotnes, kur ligzdas vīt tiem nav Simts gadu lapas ir dzītas Simts gadu vainagos vītas Simts gadu Es paklanos ozola priekšā Un sveicinu ciņu no tiem No ozoliem jaundzimušiem Un veidojas ozolu birzis To apturēt nespēj neviens To apturēt nespēs neviens Un miljoniem ozola zīļu Simts gados šai zemei ir dots Šai zemei, kas izdīdzēt prot Mēs atdzimstam ozolu birzīs Ik rudeni dzimstam arvien Ik rudeni arvien Simts gadu lapas ir dzītas Simts gadu vainagos vītas Simts gadu