Saulrieteņa dzīvībiņa
Noriet vēlu vakarā
Māte teica prom iedama:
Sargā, dēls, puķu kausus!
Visu mūžu mežā gāju
Puķu galvas paceldams
Augstāk galvas, šņupdegunes
Pilnam dots, un Dievs ir gan!
Lauzto sirdi es pacēlu
Liku blakus apini
Paskatos citu rītu
Pavisam pārlūzusi
Naktsvijole bālu vaigu
Visu nakti raudājusi
Visu sirdi izlējusi
Mitrajās(i) papardēs
Gan es lūdzu, gan draudēju:
Tik daudz puķu noskumušu!
Ar nātrām stāvus cēlu
Bālas sila pulkstenītes
Velns, tev manu sūru dabu:
Nemācēju nosargāt
Tīra dzidra medus rasa
Pil atkal zemītē
Es nevaru, mīļā māte
Tavus grūtus puķu kausus
Tik daudz skumju, tik daudz smaržu
Pil atkal zemītē!
Tik daudz skumju
Tik daudz smaržu
Pil atkal zemītē!
