Pa septiņiem vārtiem var ienākt,
Var ienākt cilvēkā prieks
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks,
Kad tavs prieks būs tev ienaidnieks.
Tu tam netici, grūti tev saprast,
Ka reizēm var būt arī tā.
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts,
Ka tu smejies no itin nekā.
Kad nekas nav palicis tevī,
Kad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks.
Un tu esi ne nabags, ne bagāts,
Un nezini - laimīgs, vai nē,
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk,
Nekā vaimanāt nelaimē.
