Pastarā Tiesa (feat. chefiirs)

Ričij, Ričij, aizpis muti Galeniex demku atsūtija Jāklausās bļe Kā kardināls tu dievbijīgi spļauj, mēs spēli kardināli mainām Slāni augstāk esmu es, no manis margināli vairās Kad ēverģēlības man prātā skandināvi baidās Jo minimālistisku stafu maksimāli gaiņāju - Projām. Šai spēlē valdīs meritokrāts droši Tā stunda tūlīt sitīs, manam laikrādim ir rokas Uz āru griežu oderes, tev izplūkāju pogas Jo tu vari teikt, ko gribi, bet es pārņemu šeit grožus Labāk nespēlējies no 213 es nāku Un atstāju aiz sevis tikai sakņupušus stāvus Tauta mani mīl tā kā tito, nevaig stāžu Jo pat būdams es bez vārda, labāk iekustinu svārstu Ja pēc nāves ir kas vairāk Kāpēc sūtīt mūs uz zemes no tās leiputrijas klaidā? Nezinu par civilajiem, bet šeit nokritu ar mērķi - Apgāzt spēli kājām gaisā, nokūpināt visu ķērpi Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Es tā kā jucis traucos, man puse apziņas ir kremēta Es irdinu augsni, te puse cilvēku ir velēna Un ja tev vēl šķiet, ka mana mūzika ir pelēka Es tevi paņemu un prosta uzduru uz žebērkļa Tev nepietiek pat rikai, mani laidari pilni Bet izgarojis ego tā kā aizkapa bildes Man burti asinīs, man ir tās laikraksta cilmes Bet lai spētu vairāk nerakstīt, man saistošas ilgas Es veicu brīvības taksidermiju tavām ausīm Kad ruporu pie lūpām ceļu, būs tev mani klausīt Tas šķiet tik īsts, ka sajūta, ka vari taustīt Šķirot lapiņu pēc lapiņas, es gribu sevi šaustīt Tāpēc sazīmēju es sliktu stafu tā kā Tojs Un nedaudz ārpus rīgas avarēju kā Cojs Tur par nākamo pretīmnācēju klīdīs vien teikas Wallahi, es vientiesi atstāšu beigtu Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Mosties! Sen pamodies mans svabadais gars Es esmu brīvs un redzu skaidri, man viss abstraktais farss Sēju tad kad pārliecības trūka, tagad šarmanatais ars Es meklēju, lai dīkā sēdētu līdz atrastais skars Tagad atkarīgs no virzības uz priekšu tā kā inerce Tāpēc beatu kā audeklu ņemu, triepju ka Liberts Ludolfs, izbeigt neplānoju, kurpes uzauju Un gausā gaitā turpinu es kustību uz augšu Pergamenta tīstoklītis pilns un tinte visās manās spalvās Lai starmešu gaismās, manu vārdu sauktu spalgās Balsīs, klausīs, ko saku, pat ja sakāmais būs salkans Es Čiraganas pilī reiz sēdēšu kā Baljans Tāpēc nogriezu dažus draugus, tā kā Van Goga ausi Upurēju visu, lai tik sadzird manu balsi Eju uz pilnu banku tā kā netrūktu maisiņu Un ja redzi mani iepretim, tad iesaku tev laist viņu, jo... Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Es ienāku telpā kā pastarā tiesa Un sodu visus tos, kam šitais aplami liekas Lai pasargā dievs visus mamzelniekus Kad es pacelšu roku un tos Valhallu triekšu Booyaka Booyaka Booyaka Cookinam Droppinam Booyaka Booyaka Cookinam Dropinam Booyaka Booyaka Cookinam Droopinam Cookinam Droopinam Galenieku kūpinam